Benzonskābes, pazīstams arī kā benzosveķi, ir C6h5cooh, nožogotā teritorijā, ko veido aizstāšanu ar ūdeņradi uz benzola gredzenu, carboxyl Molekulārā formula (-cooh). Zvīņaina vai adatu tamlīdzīgi kristalizācijas smarža no benzola vai formaldehīda istabas temperatūrā. Tās tvaika ir spēcīgs aizkaitinājums, pēc inhalācijas ir viegli radīt klepus.
Nedaudz šķīst ūdenī, viegli šķīst etanolā, ēteri un citi organiskie šķīdinātāji. Benzoskābes ir vājas skābes, spēcīgāka nekā taukskābes. Viņi pēc ķīmiskajām īpašībām ir līdzīgi, var veidot sāls, esteris, acil halogēnu, AMĪDA, anhidrīdu un tā tālāk, nav viegli būt oksidēts.
Hydrophilic aizvietošanas reakcijas var rasties uz benzola gredzenu Benzonskābes, kas galvenokārt izpaužas aizvietošanas produkts intersticiāls pozīcijas. Benzoskābes ir plaši sastopamas dabā brīvo skābju esteri vai to atvasinājumu formā. Benzoskābes bieži izmanto kā narkotiku vai konservantu, lomu kavē sēnīšu, baktēriju, pelējuma augšanu, zāles parasti tiek lietots ādu, izmantoti psoriāzes ādas slimību ārstēšanai. Izmantotas sintētiskās šķiedras, sveķi, pārklājumi, gumijas, tabakas nozarei. Sākumā, benzoskābes veica benzosveķi destilācijas vai hidrolīze sārmains ūdens un varētu arī zirgu urīnskābes hidrolīzē. Rūpniecības benzoskābes tiek veikta gaisa oksidācijas toluola kobalta, mangāna un citu katalizatoru klātbūtnē vai phthalic anhidrīds ūdenī atbrīvošanu. Benzoskābes un tās nātrija sāļi var izmantot kā antibakteriāliem līdzekļiem, latekss, zobu pastu, ievārījumu vai citos pārtikas produktos, kā arī krāsošanas un drukāt mordant.